Sentā Helēna atrodas Atlantijas okeānā, starp Dienvidameriku un Āfriku. Teritorija oficiāli pieder Lielbritānijai, sala ir pakļauta Anglijas karalienei Elizabetei II. To vada gubernators. Svētā Helēna ir viena no skaistākajām un tajā pašā laikā attālākajām un nedzirdīgākajām vietām uz planētas. Šeit nav lidostas, tāpēc tur var nokļūt tikai pa jūru. Sala ir mazs zemes gabals, ko no visām pusēm ieskauj milzīgs okeāns. Tuvākā zeme ir Debesbraukšanas sala, kas atrodas ziemeļrietumos, 1125 km attālumā no Svētās Helēnas.
Kā jau minēts, vienīgais veids, kā nokļūt salā, ir pa jūru, uz šejieni brauc vienīgais kuģis, kas uz šo vietu kursē 22 reizes gadā. Ja izlidojat no Lielbritānijas, tad brauciens ilgs aptuveni divas nedēļas, ja no Keiptaunas - ne vairāk kā 5 dienas. Salu 1502. gadā atklāja portugālis Huans da Nova. Gan briti, gan holandieši gribēja pārņemt šo teritoriju, taču tomēr uzvarēja pirmie.
Sākotnēji Svētā Helēna kalpoja kā militārpersonaun pārtikas bāze, tās uzdevums bija apgādāt ar pārtiku visus kuģus, kas peld ar Lielbritānijas karogu. 19. gadsimta sākumā tā kļuva par pēdējām mājām slavenajam gūsteknim Napoleonam Bonapartam. Šeit ir viņa kaps.
Agrāk Sv. Helēna bija vulkāns, dienvidos joprojām pastāv izdzisuši vulkāni, kas paceļas līdz 818 metru augstumam. Teritorijas lielāko daļu aizņem krūmāji un pļavas. Visizplatītākie koki ir cipreses, eikalipti un egles. Salas iedzīvotāju skaits svārstās ap piecarpus tūkstošiem cilvēku. Džeimstaunas pilsēta ir administratīvais centrs, kārtību uztur Anglijas gubernators. Vietējai valdībai ir tiesības patstāvīgi lemt ekonomiskos jautājumus, bet salai kopīgi ar Apvienoto Karalisti jārisina politiskie un militārie jautājumi.
Svētā Helēna dzīvo mierīgu dzīvi. Vietējie iedzīvotāji nodarbojas ar makšķerēšanu, tirgojas ar dažādu pašu ražotu produkciju, kā arī audzē mājlopus. Daudzi audzē dārzeņus, dažādas kultūras. Kafija ir īpaši novērtēta, šeit audzē dārgākās šķirnes pasaulē, ne velti, jo 1994. gadā Deivids Henrijs uzcēla pirmo kafijas ražošanas uzņēmumu uz salas. Rūpniecības preces un degvielu šeit ieved kā importu, un pati sala eksportē linus.
Katru gadu Svētās Helēnas salu apmeklē milzīgs skaits tūristu, kuri nemaz nebaidās ne no tās attāluma no kontinentiem, ne prombūtneslidosta. Tā pievelk kā magnēts ar savu skaisto dabu, kā arī interesantiem apskates objektiem. Apmeklētāji var apskatīt daudzas senas ēkas un apmeklēt Napoleona Bonaparta kapu Sēnas ielejā.
Bet vienalga galvenā atrakcija ir daba. Dažas augu sugas var redzēt tikai šeit, starp tām ir ļoti daudz apdraudētu sugu. Piekrastē var novērot milzīgu skaitu putnu, starp kuriem ir ne tikai salas iedzīvotāji, bet arī putni, kas ziemošanai ierodas no Eiropas valstīm. Arī piekrastē var atrast vietas, kur jūras bruņurupuči aprakt olas.