Gotlandes sala (Zviedrija). Atrakcijas Gotlandes salā

2024 Autors: Harold Hamphrey | [email protected]. Pēdējoreiz modificēts: 2023-12-17 10:18

Lielākā sala B altijas jūrā ir Gotlande. Tā atrodas aptuveni 100 km attālumā no Zviedrijas kontinentālās daļas un ir šīs valsts lielākā sala. Gotlandes kopējā platība ir 2994 kvadrātkilometri. Sala ir attēlota plato formā, kas sastāv no smilšakmeņiem un Silūra kaļķakmeņiem. Gotlandes augstākais punkts ir Loistas galva (83 m). Uz salas dominējošie augstumi nepārsniedz 50 m. Visbija ir salas galvenā osta un pilsēta, kurā ir koncentrētas daudzas atrakcijas.

Salas galvenās pilsētas vēsture

Kad tieši dzima mūsdienu Gotlandes galvenā pilsēta Visbija, nav precīzi zināms. Tomēr ir fakti, kas liecina, ka apmetne šeit pastāvējusi akmens laikmetā. Vikingi bija pirmie Visbijas iedzīvotāji. Un apmetnes nosaukums burtiski tiek tulkots kā "ciemats netālu no Vi."

Visaktīvāk pilsēta sāka attīstīties viduslaikos. 12. gadsimts bija daudzu kristiešu baznīcu būvniecības laiks. Tajā pašā laika posmā dažādi klosteru ordeņi uzcēla daudzas skolas. Tomēr līdz šim neviens nošīs ēkas nav saglabājušās, no dažām palikušas tikai drupas. Lielākie postījumi pilsētas baznīcām un skolām tika nodarīti Lībekas iebrukuma laikā Gotlandes salā 16. gadsimtā. Tad izdzīvot izdevās tikai Svētās Marijas katedrālei.

Visbija uzplauka 13. gadsimtā. Tad pilsēta bija daļa no varenās Hanzas savienības, kā arī nozīmīgākais Eiropas ekonomikas un tirdzniecības centrs. Tieši tajā laikā sākās cietokšņa gredzenu sienas celtniecība, kas mūsdienās ieskauj Zviedrijas pilsētu.

14.-16. gadsimts Visbijai iezīmējās ar daudzām nepatikšanām - mēris, bads ražas trūkuma dēļ, Zviedrijas karaļa iebrukumi, pirātu iekarojumi, daudzu gadu naids starp vietējiem tirgotājiem un Lībekas tirgotājiem, kā kā rezultātā pēdējais nodedzināja pilsētu līdz pamatiem. Saimnieciskā un kultūras dzīve Visbijā izveidojās tikai 19. gadsimtā. Tas bija saistīts ar vietējo iedzīvotāju interesi par saviem vēstures pieminekļiem. Mūsdienās pilsēta ir populārs tūristu kūrorts ceļotāju vidū no visas pasaules.

Raukari - Gotlandes slavenākie dabas objekti

Tas, ka Gotlande ir lielākā sala B altijas jūrā, nav tās vienīgā iezīme. Galu galā tās teritorijā atrodas viens no slavenākajiem pasaules dabas brīnumiem – raukars. Tie ir parādīti dīvainas formas pīlāru veidā, kas pārsteidz ar savu varenību un skaistumu. To veidošanos veicināja tādi dabas elementi kā ūdens un vējš, pastāvīgi ietekmējot piekrastes klintis. Lielākais raukars, kas ir uz tāGotlandes salas teritorija ir Hoburgsgubben. Tas atrodas aptuveni 100 km attālumā no Visbijas. No tālienes šis raukars atgādina veca vīra galvu.

Netālu no Lergravas līča atrodas raukar apgabals Lergrav raukomrade, kas ir 1000 metrus garš un 200 metrus plats. Šeit atpūtniekiem patīk klīst, pārdomājot dzīves jēgu. Slavenākais raukars šajā apgabalā ir Portena. Netālu no šejienes atrodas zvejnieku ciemats, kur tūristi bieži ierodas, lai apskatītu saglabājušos veco krāsni, kurā kādreiz dedzināja kaļķi.

Gotlandes botāniskais dārzs

Botāniskais dārzs ir vēl viena slavena atrakcija, kas atrodas Gotlandes salas (Zviedrija) teritorijā. To 1856. gadā dibināja Peldēšanās mīļotāju biedrība – džentlmeņu klubs, kas izveidots labdarības nolūkos. Starp citu, pirmo skolu un banku Gotlandē dibināja tā pati biedrība. Botāniskais dārzs atrodas blakus Mīlestības vārtiem pilsētas mūra ziemeļrietumu daļā.

Tūristiem, kas apmeklē parku no jūlija līdz augustam, ir iespēja izbaudīt smaržas, ko rada daudzie augi, koki un rožu dārzs. Botāniskā dārza teritorijā aug Skandināvijas valstīm eksotiski augi, tostarp zīdkoks, valrieksts, ginks un daudzi citi. Parka lekno augu vidū ir Sv. Olofa baznīcas drupas un dīķis ar daudzām ūdensrozēm, kur objekta apmeklētājiem patīk atpūsties.

Gotlandes muzeji

Vēstures muzejs ir vēl viena atrakcija, kas atrodas Gotlandes salā (Zviedrija). Visu par Gotlandi vai vismaz daudz ko var uzzināt tieši šeit! Muzejā ir daudz vikingu laikmeta arheoloģisko atradumu, akmens un viduslaiku eksponāti, milzīgas sudraba un zelta dārgumu kolekcijas. Pastāvīgā ekspozīcija Gotlandium sniedz apmeklētājiem vispusīgu informāciju par Gotlandes salas veidošanos, tās ainavas pakāpeniskajām izmaiņām un raukaru veidošanās iezīmēm. Paši mazākie tūristi, kuri ieradās Gotlandes salā kopā ar saviem vecākiem, ir sajūsmā par redzēto mūsdienu zinātnes centrā - Fenomenalen.

Vēl viena apskates vērta vieta ir mākslas galerija, kas atrodas Visbijas centrā. Tā atrodas atsevišķā ēkā, kas uzcelta pagājušā gadsimta vidū. Muzeja kolekcijā ir iekļauti izcilākie mākslas darbi, kas attēlo Gotlandes skaistumu. Šeit bieži tiek rīkotas mūsdienu mākslinieku pagaidu izstādes.

Antīko spēkratu cienītājiem ir vērts apmeklēt arī auto muzeju, kuru veidojis entuziasts Matss Andersons. Šeit jūs varat redzēt automašīnas un motociklus, kas ražoti laikā no 19. līdz 20. gadsimtam.

Pilsētas mūris

Pilsētas mūris ir spilgtākais cilvēka veidotais objekts, kāds ir Gotlandes salas teritorijā. Daudzu citu Ziemeļeiropas pilsētu apskates objekti kļūst blāvākisalīdzinot ar viņu. Mūris ir 3,5 km garš un 11 m augsts, celts no smilšakmens 13. gadsimta beigās. Mūri rotā 12.-14.gadsimta torņi, to ir ap 30. Vecākais ir Pulvertornis (Kruttornet), kura augstums ir 18 m. Vasaras mēnešos tūristiem ir iespēja apmeklēt šo objektu.

Sv. Marijas katedrāle un Sv. Nikolaja klostera drupas

Sv. Marijas katedrāle ir vienīgais objekts, kas saglabājies līdz mūsdienām, un tas šeit uzcelts viduslaikos. Turklāt mūsdienās tajā notiek dievkalpojumi. Katedrāle ir viena no senākajām ēkām, kas ir saglabājušās Visbijas pilsētā, un, starp citu, to nav tik daudz. Baznīca tika uzcelta 1225. gadā par tirgotāju un jūrnieku līdzekļiem no Vācijas. Tajā pašā gadā to iesvētīja Linkopingas bīskaps Berngs Magnusons. Katedrāle sākotnēji bija romānikas stila bazilika ar rietumu torni, apsīdi un transeptu. Taču daudzo pārbūvju rezultātā baznīca kļuva platībā lielāka, un tajā parādījās divi austrumu torņi un kori. Katedrāles statuss tai tika piešķirts 1572. gadā.

Gotlandes teritorijā bija daudz citu svētvietu, taču no vairuma no tām nekas nebija palicis pāri, no dažām tikai drupas. Pie pēdējiem pieder arī 1228. gadā Visbijā dibinātais Svētā Nikolaja klosteris. Mūsdienās starp tās drupām bieži tiek rīkotas teātra un muzikālas izrādes, un katru gadu notiek Gotlandes kamermūzikas festivāls, kaspiesaista šī muzikālā virziena cienītājus ne tikai no Zviedrijas, bet arī no daudzām citām pasaules valstīm.