Damanska sala kā dabas objekts pastāv vairākās pasaules daļās. Piemēram, šādi sauc teritoriju, kurā atrodas kultūras un atpūtas parks Jaroslavļā Kotoroslas upes krastā. Taču no vēstures viedokļa plašāk zināms cits objekts, kas tagad atrodas Ķīnas Tautas Republikas teritorijā.
Šī Damana sala ir maza izmēra – aptuveni 1,8 km gara un nepilnu kilometru plata. Pavasara palu laikā to nemaz nevar redzēt, jo Usuri upe to pilnībā slēpj zem savas tecēšanas. Tomēr šis zemes gabals kļuva par cēloni konfliktam 1969. gadā starp tādām nopietnām lielvalstīm kā PSRS un Ķīna.
Šā stāsta sākums aizsākās tajos laikos, kad Krievijas impērija bija daudz spēcīgāka par Vidējo karalisti. Izmantojot savu tā laika pārākumu, Krievija noteica ūdens robežas gar Ķīnas piekrasti. Izrādās, ka Damanska sala, kas atrodas tuvāk Ķīnai (300 metri), ir pārcēlusies uz mūsu valsti, lai gan tā atrodas tālāk no Krievijas krasta (500 metri).
Šī situācija nevienu netraucēja līdz pat 20. gadsimta vidum, neskatoties uz to, ka saskaņā ar starptautiskajām tiesībām robežas uz upes būtu jānosaka pa galveno kuģu ceļu. Tikai N. S. Hruščova valdīšanas laikā, kad starp PSKP un Ķīnas komunistisko partiju sāka rasties nesaskaņas, radās strīdīgo teritoriju problēma. Hruščovs nepieņēma Ķīnas puses teritoriālās pretenzijas, bet ierosināja sadalīt upi tā, lai Ķīnai piegulošās salas pārietu viņam. Vienošanos nevarēja panākt tikai par teritorijām pie Habarovskas, starp kurām bija Damanska sala.
Tā sākās konfrontācija starp abu pušu robežsargiem. Sākumā šaut bija aizliegts, tāpēc uz aizsalušās upes ledus notika nemitīgi kautiņi. Bet 1969. gada 2. martā strīdīgajā teritorijā parādījās aptuveni 300 ķīniešu kājnieku, uz kuriem devās padomju karavīri ar ierosinājumu atbrīvot Damanska salu. Ķīna atbildēja ar uguni. Nākotnē puses izmantoja artilēriju, tostarp Grad iekārtas. Pušu zaudējumi sasniedza simtiem cilvēku.
Konfliktu līmenis sasniedza tādu līmeni, ka PSRS plānoja kodoluzbrukumu Ķīnai. Bet šeit konfliktā iejaucās ASV, kurām tobrīd Āzijā bija aptuveni 250 000 cilvēku liels militārais kontingents. Amerikāņu karavīri šajā konfrontācijā varēja iet bojā, štatiem nebija vajadzīga novājināta Ķīna, turklāt šai valstij bija pretenzijas pret PSRS, kas nevēlējās aizliegt Ķīnas kodolattīstību kopā ar ASV. Pēdējais veiksmīgi vadīja militāro spēkuizmēģinājumi šajā jomā 1964. gadā. Tāpēc Kisindžers brīdināja, ka ir iespējams kodoluzbrukums simts padomju pilsētām.
1969. gada septembra pirmajās desmit dienās starp Pekinu un Maskavu notika sarunas, kurās tika pieņemts lēmums par miermīlīgu to teritoriju pārskatīšanu, kurās ķīnieši jau bija iesakņojušies un dzīvojuši. Tomēr Mao Dzeduna dzīves laikā šajā jomā nebija progresa. Tikai 1991. gadā tika nolemts salu nodot Ķīnas Tautas Republikai. Tāpēc Damanskas salas karte mūsdienās ir visatbilstošākā šī konkrētā štata iedzīvotājiem.
