Skopje ir ne tikai viena no lielākajām Maķedonijas pilsētām, bet arī republikas galvaspilsēta, kas atrodas Dienvidaustrumeiropā. Pilsēta atrodas starpkalnu bedrē, gandrīz pie ziemeļu robežas, Vardaras upes krastā.
Maķedonijas galvaspilsētai ir pārsteidzoša, dramatiska vēsture. Skopje sāka savu
veidošanās 3. gadsimtā pirms mūsu ēras un 164. gadā pirms mūsu ēras. e. nonāca Romas ietekmē, pateicoties kam tā kļuva par Mēzijas provinces centru. Apmēram simts gadus vēlāk imperators Domitians šajā vietā nodibināja Flavia Elia Scupi koloniju. Tāpēc galvaspilsētas nosaukumam ir senatnīgs antīks skanējums. Skupi ciems bija skaists: daudzi tempļi un majestātiskas pilis, strūklakas un tirgi… Bet 518. gadā to skāra zemestrīce, kas iznīcināja Skupi. Pamazām pilsēta tika atjaunota, kopš tā laika Skopjes dibināšanas gads tiek uzskatīts par 518.
Šodien Maķedonijas galvaspilsētā dzīvo 860 tūkstoši cilvēku. Tāpat kā līdz šim, šeit tiek ievērotas senās tradīcijas un kopts kultūras mantojums. Šie fakti ir veicinājuši faktu, ka Skopje ir viena no interesantākajāmpilsētām pasaulē, un daudzas starptautiskas aģentūras piedāvā ekskursijas šeit. Maķedonija apvieno nesaderīgo. Neskatoties uz to, ka 1963. gada zemestrīce iznīcināja lielāko daļu vēstures pieminekļu, viduslaiku un turku varas laikmeti atspoguļojas mūsdienu pilsētās. Piemērs ir mazā Sansalvadoras baznīca, kas celta septiņpadsmitajā gadsimtā un kurai ir pārsteidzošs ikonostāze. Vēl viena no skaistākajām viduslaiku celtnēm ir 15. gadsimta vidū celtais akmens tilts pašā pilsētas centrā. Pašlaik tas savieno divus upes krastus un ir paredzēts tikai pārgājieniem.
Maķedonijas galvaspilsēta piesaista tūristus ar citām tikpat nozīmīgām vietām.
Tātad, bijušajās Daut Pašas pirtīs, kas celtas 15. gadsimta beigās, tagad atrodas mākslas galerija.
Pati ēka ir dekorēta ar 13 asimetriskiem kupoliem.
Ēka ir daudzkārt bojāta, taču tagad tā ir pilnībā atjaunota.
Galerijā ir eksponēti 15.–16. gadsimta darbi, kā arī 18.–19. gadsimta audekli.
Vēl viens pagātnes orientieris ir Saat Kula pulksteņa tornis. Savulaik turki no Sigetas atveda pulksteni un uzstādīja to tornī. Viņu cīņa bija dzirdama vairākus kilometrus. Ugunsgrēku un zemestrīču laikā ēka tika nopostīta, tāpēc vairākas reizes tika atjaunota, taču pulksteni atjaunot nebija iespējams.
Maķedonijas galvaspilsētakļuva slavena ar savu Kales cietoksni, kas tika uzcelts 518. gadā pēc dabas katastrofas. Iznīcinātās pilsētas kvartāli kalpoja par materiālu tās celtniecībai. Mūsdienu pasaulē tā ir viena no tūristu visvairāk apmeklētajām vietām.
Kari, zemestrīces, politiskā apjukums 1991. gadā atstāja savas pēdas Maķedonijas Republikas vēsturiskajā un kultūras attīstībā. Skopjē pašlaik atrodas valsts prezidenta, valdības un parlamenta mītne.
