Valsti bez jūras ir raksturīgs tās stāvoklis pasaulē, kurā robežas neskar lielus ūdens plašumus. Šeit nav runa par ezeriem vai upēm, bet gan par jūrām un okeāniem, kas nodrošina piekļuvi pasaules baseinam, transporta jūras ceļiem un citas privilēģijas.
Visām šādām teritorijām ir pašreizējais izskats atkarībā no ģeogrāfisko iezīmju apvienošanas, zvejniecības, zinātnes un citu cilvēka darbības nozaru attīstības iezīmēm, kā arī dažādu laikmetu vēstures notikumiem. Rezultātā šobrīd ir 44 štati, kas izolēti no jūras un/vai okeāna un atrodas dažādās pasaules daļās. Sāksim ar karsto Āfrikas kontinentālo daļu.
Āfrika ir līdere valstīs, kurām nav jūras robežas
Lielākā daļa valstu, kurām nav nekāda kontakta starp robežām un ūdenstilpnēm, atrodas Āfrikā.
No 62 afrikāņiem17 štatiem (vienu no tiem - Azavadu - valsts neatzīst) nav sakaru ar jūru. Tās ir diezgan lielas valstis - Nigēra, Mali, Čada, Centrālāfrikas Republika, Dienvidsudāna un salīdzinoši mazas - Ruanda, Uganda, Burundi u.c.. Tieši šeit atrodas lielākā sauszemes valsts (pēc iedzīvotāju skaita), kā arī divi nākamie sarakstā. Acīmredzot šai zemei patīk pārsteigt ar "visvairāk".
Tā kā Āfrika ir otrs lielākais kontinents, nav pārsteigums, ka šajā kontinentā tiek zaudēta kāda (un vairāk nekā viena) valsts bez jūras.
Eiropa ieņem godpilno otro vietu to valstu skaitā, kurām nav pie rokas
Eiropā pastāv arī valsts, kurai nav piekļuves. Drīzāk nevis vienu valsti, bet četrpadsmit valstis un vēl divas par tādām neatzītas (Kosova, Piedņestra) ieskauj tikai zeme.
Salīdzinot ar līdzīgām Āfrikas valstīm, Eiropas brāļi "nelaimei" savā teritorijā ir daudz mazāki un var ieņemt pretēju reitingu - mazākie štati.
Āzija
PSRS sabrukums veicināja plašu apdzīvotu vietu rašanos tālu no sērfošanas. Sarakstu papildina arī Āzijas valstis, kurām nav piekļuves piekrastē, ar divpadsmit atzītām un divām neatzītām valstīm. Starp tiem: Kazahstāna, Azerbaidžāna, Afganistāna, Tadžikistāna, Uzbekistāna, Butāna utt.
Dienvidamerika un divi "ķirši"uz kūkas"
Visbeidzot, atbildot uz jautājumu par to, kurām valstīm nav sauszemes, padomājiet par Bolīviju un Paragvaju, kuras atrodas Dienvidamerikā kaimiņvalstu "ieslodzījumā", kas ierobežo piekļuvi okeāna piekrastei.
Par pārējiem kontinentiem nevar runāt, jo Austrālija ar savu kontinentālo valsti un Ziemeļameriku ir kontinenti, kur visām valstīm ir pieeja jūrai. Antarktīdā visi pingvīni var arī brīvi, apejot visus stabus, makšķerēt vai sauļoties.
Ievērojami vienumi
Lielākā valsts bez jūras:
- pēc teritorijas lieluma - Kazahstāna (2,7 milj. kv.km); kam seko Mongolija (1,5 miljoni kvadrātkilometru), Čada (1,28 miljoni kvadrātkilometru), Nigēra (1,27 miljoni kvadrātkilometru);
- pēc iedzīvotāju skaita - Etiopija - 103 miljoni cilvēku (2015. gada dati); Nākamā ir Uganda ar 2,5 reizes pārsvaru ar vairāk nekā 41 miljonu cilvēku.
Kas slikts, ja valstij nav savas jūras?
Kurām valstīm nav pieejas jūrai, mēs jau esam noskaidrojuši. Bet ko tas viņiem nozīmē? Visas izklaides, amatniecības un darbi, kas saistīti ar jūras apvāršņiem, ir pieejami tikai citās valstīs, ar kurām ir attiecīgi līgumi valsts līmenī. Protams, var atbraukt uz jebkuru citu valsti atpūsties uz tvaikoņa, sauļoties smiltīs, taču makšķerēt ne visur varēs.
Iejaukšanās tirdzniecībā. Kas tas ir? Papildus pārvadājumiem pa sauszemi pāri robežai ar visām iespējamām problēmām ceļā, tiek pievienota ostu sastrēgumu problēma.
Valsts, kurai nav piekļuves robežai, pavada vairāk laika, gaidot preces un vairāk naudas pašai transportam. Turklāt jāpilda kaudze ar visdažādākajiem papīriem, daudz ilgāk jāgaida sūtījums nekā uz valstīm ar pieeju jūrai, kā arī jāpacieš kukuļu izspiešana pa sauszemes ceļiem. Vai vēlaties braukt ātri, bez kavēšanās? Šeit ir mūsu "taksis" izmērs.
Piekļuves jūrai trūkums pamatoti tiek uzskatīts par vienu no svarīgākajām problēmām, kas izraisa dažu valstu ekonomisko atpalicību.
