Ūdens braucieni ir tādas aktivitātes brīvā dabā, kas pie mums kļūst arvien populārākas. Tas nav pārsteidzoši: mūsu valstī ir daudz nemierīgu kalnu upju, pārsteidzošs ezeru un jūru skaistums. Burāšana, airēšana, kanoe, smaiļošana, katamarāni, raftings, smaiļošana un raftings – ūdenstūrisma pasaule ir ļoti daudzveidīga. Pēdējā laikā ir parādījies jauns ekstrēmas atpūtas veids: šķēršļu (kaskādes un ūdenskritumi) pārvarēšana bez peldlīdzekļiem, dažos siltumu taupošos tērpos. Šis raksts ir veltīts ūdens braucienu organizēšanai. Kā paredzēt visus apdraudējumus un no tiem izvairīties? Kā panākt šo trauslo līdzsvaru, lai visi kampaņas dalībnieki piedzīvo spēcīgas emocijas no savvaļas dzīvnieku nemieriem un tajā pašā laikā zinātu, ka viņi ir maksimāli aizsargāti?
Maršruta un grafika izstrādekustība
Gatavojoties ūdens braucienam, ir nepieciešamas ne tikai apvidus zināšanas, bet arī jāņem vērā klimatiskie un laikapstākļi, tūristu sastāvs, viņu pieredze un izturība un peldlīdzekļa izvēle. Ne visas upes ir piemērotas ceļošanai: seklumos, brikšņi, zemi tilti un dambji bieži sastopami uz seklajiem. Lielos ūdens apgabalos lieli kuģi rada briesmas. Plostošanai piemērotas kalnu upes tiek klasificētas pēc to sarežģītības punktos: no viena (vieglākā) līdz sešām (ekstrēmākā). Tas jāņem vērā, izvēloties komandu pārgājienam. Klimatiskie un īpaši laikapstākļi var veikt korekcijas plānotā maršruta sarežģītības pakāpē. Ja grupā ir iesācēji, nevajadzētu izvēlēties upes, kuru slīpums pārsniedz 1,5 m uz kilometru. Kad plānojat iet pret strāvu, tad posmos ar pacēluma leņķi 1-1, 2 m iepriekš jāizveido elektroinstalācija, jāvelk virve vai jāuzstāda stabi. Jāparedz arī vietas pieturām un nakšņošanai.
Ūdens brauciena organizēšana
Par braucienu atbildīgajai personai ir jāveic rūpīga peldlīdzekļa pārbaude. Atšķirībā no pārgājieniem uz ūdens visiem dalībniekiem jājūtas kā vienai komandai, kas ir gatava stāties pretī dzīvības briesmām. Un tāpēc, ka disciplīnai jābūt smagai, kā armijā. Jāveic iepriekšēja instruktāža, kuras laikā dalībnieki jāiepazīstina ar peldlīdzekļa vadību, jāpārrunā viņu rīcība ārkārtas situācijās un jāsadala pienākumi starp komandas dalībniekiem.
Ūdens braucienu drošība lielā mērā ir atkarīga no visas grupas saskaņotas rīcības. Ja komandā ir iesācēji, ielieciet viņus kajakā vai kajakā kopā ar pieredzējušu tūristu. Neatkarīgi no tā, cik lieliskas ir jūsu laivas, ņemiet līdzi grupas remontētāju pārgājienā. Nepieciešamas tādas lietas kā rezerves lāpstiņas, plānā gumija ielāpiem, līme un sūknis.
Pārgājiena laikā
Atsevišķu kajaku, katamarānu vai plostu organizatoram un kapteiņiem jāprot nolasīt piekrastē un pašā akvatorijā uzstādītās navigācijas zīmes, jāzina elementāri uzvedības noteikumi uz ūdens. Lielajās upēs jāturas tuvu krastam, jo liellaivu un tvaikoņu, motorizēto kuģu kustība rada vieglām puntām bīstamu vilni. Apstājoties pa nakti, nepieciešams visus peldlīdzekļus izvilkt krastā un apgriezt otrādi. Tūrista ekipējumam, kas dodas ūdens braucienos, jābūt daudzveidīgākam. Cita starpā viņam vajadzētu uzkrāt airēšanas cimdus, ūdensizturīgu hermētisku somu, kur nolikt pilnu apģērbu un apavu komplektu. Produkti, kas var tikt bojāti saskarē ar ūdeni, tiek ietīti plastmasas apvalkā. Smagākas kravas tiek novietotas pakaļgala nodalījumā, bet vieglākas - priekšgalā. Tūristu personīgās mantas tiek piesietas pie baloniem. Katamarānos ir svarīgi sadalīt bagāžu tā, lai labā un kreisā borta slodze būtu vienāda.
Pārvietojieties pa maršrutu
Ūdens braucieniem jānotiek tā, lai organizators to varēturedzēt un dot pavēles atsevišķu kajaku vai katamarānu kapteiņiem. Darba tempu ar airiem nosaka priekšējais airētājs. Tajā pašā laikā kapteinis vai viņa palīgs vada kuģi. Uz mierīga ūdens smailītes vai smailītes var pārvietoties “barā”, bet straujā straumē tiem jāsastāvas vienā rindā. Seklā vietā, kur kajakam var būt bīstami asi akmeņi un haotisks vilnis, vadītājs (pirmā laivā) dod komandu: "Ierindojas modināšanas kolonnā." Visi kuģi sarindojas ar viena vai divu korpusu attālumu un seko kampaņas vadītājam. Ja katamarāns uzskrien uz sēkļa, tas tiek izkrauts, novadīts uz virves (vai nēsāts ar roku) un uzpildīts ar bagāžu. Ekstrēmās vietās komanda atstāj kuģi, apejot to gar krastu. Laiva tiek transportēta ar vilktu vai auklu. Organizatora palīgs aizver laivu kolonnu. Viņam jābūt arī remonta instrumentu somai.
Individuālie aizsardzības līdzekļi
Ūdens braucieniem ir sava specifika. Katram dalībniekam papildus rezerves apģērba komplektam jābūt glābšanas vestei vai korķa/putuplasta jostai. Ja brauciens notiek pa vētrainu kalnu upi, tad nepieciešama motocikla tipa ķivere, lai pasargātu galvu no sitieniem ar akmeņiem. Pārgājiens pret straumi ir saistīts ar aktīvu airēšanu, tāpēc ir nepieciešami dūraiņi ar nogrieztiem pirkstiem. Tāpat jāatceras, ka atšķirībā no pārgājieniem ūdenī slodze nav uz kājām, bet gan uz plecu, krūškurvja, roku un muguras muskuļu grupām. Pirmās palīdzības aptieciņā jābūt anestēzijai un sildošam krēmam.
Ārkārtas situācijas ūdens braucienā
Ceļošana pa ūdeni un it īpaši raftings pa kalnu upēm zināmā mērā ir ekstrēms atpūtas veids. Tāpēc visiem akcijas dalībniekiem ir jābūt psiholoģiski sagatavotiem tam, ka viņu laiva apgāzīsies, un viņi paši nonāks aukstā un vētrainā ūdenī. Apjukums un ļaušanās briesmām ir tikpat kaitīgi kā savu spēju pārvērtēšana. Jau pirms brauciena sākuma ar visiem dalībniekiem nepieciešams “pazaudēt” visas iespējamās avārijas ūdens braucienā. Nepieciešams automatizēt visas komandas un paša upura darbību algoritmu tajās vai citās briesmās. Vēlams pat vingrināties ūdenī, attīstot prasmi mest un saņemt glābšanas līniju, braukt ar kajaku, peldēt glābšanas vestē skarbā straumē utt.
