Viens no grandiozākajiem būvniecības projektiem PSRS ir nepabeigtā Padomju pils, ko viņi mēģināja būvēt 30. un 50. gados. Tās būvniecības mērķis bija demonstrēt sociālisma spēku un diženumu.
Darba sākšana
Pirmo reizi ideja par šāda mēroga ēkas celtniecību radās 1922. gadā Pirmā padomju kongresa laikā. Būvniecības mērķis bija parādīt pilsētas varenību, norādīt, ka tā ir pasaules centrs, izveidot vienotu augstceltņu kompozīciju galvaspilsētas centrā. Padomju pils nekad netika uzcelta, taču, pateicoties šim plānam, sāka aktīvi attīstīties vietējā arhitektūra, parādījās jauns virziens, ko sauca par "staļinisko klasicismu".
1931. gads iezīmējās ar vērienīgu starptautisku konkursu, kura mērķis bija noteikt labāko arhitektu un pašas ēkas projektu, kas kļūtu par Maskavas pilsētas centru. Padomju pils uzņēmās ne tikai pieminekļa uzstādīšanu uz pilsētas lielākās ēkas jumta, bet arī tās apkārtni ar majestātiskām celtnēm, kurām vajadzēja liecināt par valsts varenību un pārsteigt parastos pilsoņus.valstis.
Konkursā bez profesionāļiem piedalījās arī ierindas pilsoņi, kā arī citu valstu arhitektu darbi. Tomēr lielākā daļa projektu neatbilda izvirzītajām prasībām vai neatbilda valsts ideoloģijai, tāpēc konkurss tika turpināts starp reāliem pretendentiem no piecām grupām, kuru vidū bija B. M. Iofans.
Konkursa divu gadu laikā dalībnieki ir izveidojuši vairāk nekā 20 projektus. Konkursa rezultāti tika paziņoti 1933. gada 10. maijā, kad komisija nolēma akceptēt B. M. Iofana projektu, kā arī izmantot labākos paņēmienus un citu arhitektu projektu daļas, iesaistot tos ēkas darbā. projektu.
Būvniecība un karš
1939. gads bija būvniecības sākums. Nākamajā partijas kongresā tika pieņemts lēmums to izbeigt 1942. gadā, taču tas tā nebija.
Protams, ideja bija grandioza. Papildus tam, ka PSRS Padomju pilij bija paredzēts pacelties 420 metru augstumā, tās griestu augstumam iekšpusē bija jābūt aptuveni 100 metriem. Zāle, kurā bija plānots rīkot Augstākās padomes sēdes, varētu uzņemt (pēc projekta) 21 000 cilvēku, bet mazā zāle 6000 viesu.
Galvenais arhitekts nebija priecīgs, ka ēkai būs jāuzstāda Ļeņina statuja, jo ēkas arhitektūra uzreiz izbalēs blakus vadoņa varenībai. Tomēr, pakļaujoties projekta līdzautoru spiedienam, viņam nācās piekāpties.
Būvniecība sākās bez problēmām, bet līdz ar kara sākšanos viss strādātika apturēti. Laika gaitā Padomju pils palika bez metāla karkasa. Tas tika konfiscēts nozares vajadzībām, kurai tobrīd bija ļoti vajadzīgs metāls.
Pēc kara beigām visi ēkas celtniecībai palikušie resursi tika izmantoti valsts atjaunošanai, tāpēc celtniecība tā arī nesākās.
Pēc Staļina nāves viņa režīms tika nopietni kritizēts, tāpat kā pats būvniecības projekts. Tāpēc Hruščovs nolēma rīkot konkursu par jaunu projektu un arhitektu. Taču konkurss neko interesantu un jaunu neatklāja, tāpēc būvniecība netika turpināta.
Šodien no visu laiku grandiozās būvniecības ir palicis tikai pamats, uz kura šodien atrodas Kristus Pestītāja katedrāle. Padomju pils ēkas bunkurā, kas atrodas zem tempļa, ir daudz eju un noslēpumu, taču nokļūt tur nav tik vienkārši, kā mēs vēlētos.
