2024 Autors: Harold Hamphrey | [email protected]. Pēdējoreiz modificēts: 2023-12-17 10:18
Kad pagāja pagānisma laiki, kad kristietība vairs netika vajāta un tika atzīta par pasaules reliģiju, šķita, ka visas domstarpības ir jāatrisina. Bet dažreiz tikai ekumēniskās padomes varēja atrisināt radušos konfliktus, atspēkot ķecerīgās mācības - miera nebija pat Baznīcā.
Pirmā ekumeniskā padome bija Nīkajas koncils, kas tika sasaukts 325. gadā. Iemesls tam bija Aleksandrijas presbitera Ārija plaši izplatītā mācība. Tās būtība bija noliegt Dieva Tēva un Dieva Dēla identitāti. Viņš apgalvoja, ka Jēzu Kristu ir radījis Tas Kungs, bet viņš nav viņa iemiesojums. Šāda ideja principiāli atspēkoja visas kristietības dogmas, un tāpēc vietējā padome sākotnēji Ārija mācību noraidīja. Tomēr lepnais presbiters atteicās atzīt koncila lēmumu par likumīgu un turpināja iekarot ticīgos.
Tad imperators Konstantīns uzaicināja bīskapus no visas pasaules uz Ekumēnisko padomi mazajā Nīkajas pilsētā (tagad saukta par Izniku un atrodas mūsdienu Turcijas teritorijā). Dažiem klātesošajiem Baznīcas pārstāvjiem uz ķermeņa bija spīdzināšanas pēdas,saņēma patiesas kristietības vārdā. Bija arī bīskapi, kas atbalstīja Āriju.
Debates ilga vairāk nekā divus mēnešus. Šajā laikā notika daudzas diskusijas, filozofu runas, teoloģisko formulējumu precizējumi. Kā vēsta leģenda, ķildas izbeidza dievišķa brīnuma izpausme. Kā trīs principu vienotību viņš minēja māla lauskas piemēru: ūdens, uguns, māls dod vienotu veselumu. Tāpat arī Svētā Trīsvienība būtībā ir viens Dievs. Pēc viņa runas no lauskas parādījās uguns, parādījās ūdens un izveidojās māls. Pēc šāda brīnuma Nīkajas koncils beidzot noraidīja Ārija maldīgo mācību, izslēdza viņu no Baznīcas, apstiprināja ticības apliecību un noteica 20 baznīcas disciplīnas noteikumus, noteica Lieldienu svinēšanas datumu.
Bet šī Baznīcas padome nav pielikusi punktu šim jautājumam. Strīdi turpinājās ļoti ilgu laiku. Arī tagad viņu atbalsis joprojām ir dzirdamas – ariānisms veidoja Jehovas liecinieku mācības pamatu.
Papildus 325. gada koncilam notika arī Nīkajas II koncils, ko 787. gadā sasauca Konstantinopoles ķeizariene Irēna. Tās mērķis bija likvidēt tajā laikā pastāvošo ikonoklasmu. Faktiski ķeizariene veica divus mēģinājumus sasaukt Ekumenisko padomi. Bet 786. gadā apsargi, kas atbalstīja ikonoklastus, ielauzās Svēto apustuļu templī Konstantinopolē, kur koncils sāka darbu. Svētajiem tēviem bija jāizklīst.
Izmantojusi ievērojamas viltības, izformējusi veco gvardi, savervējusi jaunus karaspēkus, Irina tomēr sasauca katedrāli787, bet pārcēla to no Konstantinopoles uz Nikeju. Viņa darbs ilga mēnesi, pēc tā rezultātiem tika atjaunota ikonu godināšana, tās tika atļautas baznīcās.
Tomēr pat šai Nīkajas padomei neizdevās pilnībā sasniegt savu mērķi. Ikonoklasms turpināja pastāvēt. Ikonoklastu kustība beidzot tika sakauta tikai 843. gadā Konstantinopoles koncilā.
