Maksas ceļi. Biļešu cenas un ceļu atrašanās vieta

2024 Autors: Harold Hamphrey | [email protected]. Pēdējoreiz modificēts: 2023-12-17 10:18

Autotransports ir salīdzinoši lēts, ja runa ir par ne pārāk lieliem attālumiem. To izmaksas ietekmē tikai pašu automašīnu un degvielas nolietojums. Taču kopš pēdējā laika loģistikas izdevumos var iekļaut arī tarifus par braucienu pa maksas ceļiem. Taču nogāzes parasti ir tā vērtas.

Maksas ceļi

Par papildu nodevu problēmu atsevišķos posmos ir divi galvenie viedokļi: viena puse to uzskata par negodīgu, jo Krievijas Federācijā ir transporta nodoklis, no kura līdzekļi būtu jānovirza automaģistrāļu būvniecībai, savukārt citi to uzskata par pilnīgi normālu parādību.

Neskatoties uz to, ka maksas sadaļu parādīšanās ir kļuvusi sistemātiska tikai nesen, tas ir tālu no 21. gadsimta izgudrojuma pat Krievijai. Sākotnēji ceļošana par naudu tika praktizēta īsos posmos Voroņežas, Ļipeckas, Saratovas un Pleskavas apgabalos. Taču nerentabluma un citu iemeslu dēļ šī iniciatīva netika pienācīgi attīstīta.

Darba mehānisms

Kāpēc mums ir jāmaksāceļu posmi un kā tas vispār darbojas? Sākotnējais mērķis ir šoseju būvniecības, uzturēšanas un rekonstrukcijas izmaksas vismaz daļēji pārcelt uz pašiem autobraucējiem. Ir pieejamas vairākas maksājumu sistēmas.

Pirmkārt, tās ir īpašas uzlīmes, ko sauc par vinjetēm vai uzlīmēm. Šī ir sava veida caurlaide uz maksas ceļiem Eiropā, kuras neesamība draud ar naudas sodu. Par salīdzinoši nelielu samaksu, atkarībā no abonementa ilguma, ceļotājs var iegādāties uzlīmi jebkurā degvielas uzpildes stacijā pierobežas zonā – pat Eiropas Savienībā joprojām nav vienotas sistēmas.

Otrs ceļš - speciālie kontrolpunkti pie ieejas, kur notiek apmaksa. Šo metodi, piemēram, izmanto Krievijā, kur vēl nav tik daudz maksas ceļu. To pašu sistēmu joprojām izmanto Itālija, B altkrievija, Polija, Francija, Horvātija, Serbija, Nīderlande un dažas citas Eiropas valstis ar nelielu skaitu šādu vietņu.

Priekšrocības un trūkumi

Maksas ceļi gandrīz vienmēr ir ātrgaitas maģistrāles ar labu pārklājumu. Jā, parasti ir bezmaksas braukšanas iespējas. Bet tie vai nu nav īpaši ērti un tajos ir daudz mezglu, vai arī satiksme tajos ir daudz intensīvāka, kā rezultātā ievērojami samazinās vidējais ātrums.

Otra maksas ceļu priekšrocība ir to maksimālā efektivitāte un drošība. Apvedceļš var būt pārāk garš.

Tiesa, ir arī negatīvās puses. Viens no nozīmīgākajiemir vāji attīstīta iemaksu iekasēšanas sistēma, kas rada sastrēgumus pie ieejām šādās vietās. Par laimi, šo trūkumu var novērst, izveidojot elektroniskās norēķinu metodes vai vismaz automatizējot kontrolpunktu darbu. Pēdējais samazinās izmaksas, jo jums nebūs jātērē nauda par kasieru algu, jānovērš cilvēciskais faktors un jāsamazina katra maksājuma apstrādes laiks.

Globāla pieredze

Tagad maksas ceļu tīklu attīstība visā pasaulē rit pilnā sparā: Austrālijā, Ziemeļamerikā un Dienvidamerikā, Āzijā, Āfrikā. Dažās valstīs jums būs jābrauc pa jebkuru maksas ceļu, citās ir tikai pāris šādu posmu. Dažviet, piemēram, iebraukšana megapilsētu centrā ir maksas, kas ir sabiedriskā transporta izmantošanas stimulēšanas pasākums un mēģinājums atbrīvoties no sastrēgumiem. Abas iespējas vienā vai otrā veidā parāda savus panākumus, tāpēc Krievijas Federācija, iespējams, vēlēsies ieviest maksas ceļus vairāku miljonu pilsētu centrā, ja nepieciešams.

Krievijā

2007. gadā tika parakstīts likums, kas legalizēja maksas celiņu parādīšanos apakšstudiju klātbūtnē. Tomēr pirmā šāda vietne parādījās tikai 2010. gadā kā eksperiments, un sākotnēji šķita, ka tā ir pilnīga neveiksme. Šoferi pazaudēja čekus un nācās maksāt divreiz, dažkārt atteicās to darīt vispār, uzskatot, ka izmaksas ir pārāk augstas. Tas, kā arī pašas procedūras novitāte radīja nopietnus sastrēgumus kontrolpunktu priekšā.

Un tagad autobraucēji ir neapmierināti ar katras jaunas sadaļas ieviešanu. Tam ir divi iemesli: maksa kopumā, kā arī satiksmes sastrēgumi tās pieņemšanas punktu priekšā. Tomēr sagaidāms, ka ar laiku situācija kļūs pazīstama, taču pagaidām perspektīvākā ir elektroniskās sistēmas izstrāde naudas iekasēšanai ceļojumiem, izmantojot īpašas ierīces - transponderus. Tiesa, problēma ir tā, ka tie vēl nedarbojas visās jomās.

Paredzams, ka ar laiku krievi novērtēs maksas ceļu ērtības. Salīdzināsim braukšanas ātrumu pa būvējamo šoseju M11 Maskava-Pēterburga. Vilciens attālumu starp abām galvaspilsētām veic apmēram 8-10 stundās, ja tas nav Sapsan, un automašīna var to pārvarēt 4,5 stundās, ja ierobežojums, kā sola varas iestādes, visā garumā ir 150 km/h.

No 2015. gada

Kamēr maksas ceļi kartē neaizņem daudz vietas, uz tiem biežāk var uzkļūt nejauši, pat B altkrievijā maksas ceļu garums ir lielāks. Taču Satiksmes ministrijai ir ļoti nopietni plāni tīkla attīstībai, kas līdz šim ir tikai nedaudz vairāk par 450 kilometriem visā Krievijas teritorijā.

2015. gada decembrī situācija ir šāda:

Maksas ceļš "Don" M4 - vairāki posmi ar kopējo garumu aptuveni 340 kilometri.
M1 - 20 km, kas savieno izeju no galvaspilsētas un Minskas šoseju, apejot Odincovas pilsētu.
Posms M11 no Maskavas apvedceļa līdz Šeremetjevai, kā arī apejot Višnij Voločeku, turpmāk maršruts sasniegs Sanktpēterburgu un kļūspilnībā samaksāts.
Rietumu ātrgaitas diametrs (WHSD) ir maršruts, kas ved cauri Sanktpēterburgai un Ļeņingradas apgabalam.

Acīmredzot tas joprojām ir diezgan maz, taču valdība plāno līdz 2016. gada beigām palielināt maksas ceļu garumu līdz 3000 kilometriem.

Biļešu cenas

Maksas ceļa izmaksas vienmēr ir diferencētas dažādu veidu transportlīdzekļiem, un dažos gadījumos tās ir atkarīgas arī no diennakts laika. No pirmā acu uzmetiena tarifi var šķist ļoti augsti, taču, salīdzinot tos ar Eiropas, var secināt, ka cena ir diezgan godīga. Atkal par piemēru var ņemt jau minēto maršrutu Maskava-Pēterburga.

Vilciens šajā maršrutā, ja tam nav firmas zīmes, maksā no 1 tūkstoša rubļu. Ņemot vērā, ka šis paņēmiens prasīs daudz vairāk laika, kā arī piemērots vilciens var izbraukt neizdevīgā laikā vai maksāt dārgāk, skaidrs, ka braukšana pa maksas maršrutu, kas, pēc prognozēm, izmaksās aptuveni tikpat, būs izdevīgāk. Turklāt tie, kas vēlas nedaudz ietaupīt, var uzstādīt transponderi, kas dod nelielu, bet ļoti jauku atlaidi.

Tikmēr cerēsim, ka tiks ieviesti daži abonementi, jo cena ir aptuveni 500 rubļu par posmu no Maskavas līdz Solņečnogorskai pīķa stundās - tas joprojām neizskatās godīgi.

Kravas automašīnām

2015. gada novembris bija trieciens daudziem pārvadātājiem, jo mēneša vidū bezpārejas periodos uz visiem federālajiem autoceļiem tika ieviesta nodevu sistēma kravas automašīnām, kuru pilna masa pārsniedz 12 tonnas. Tas izraisīja nopietnu sabiedrības rezonansi, jo krasi pieaugušas loģistikas kompāniju izmaksas - par katru kilometru tagad līdz 2016. gada februāra beigām būs jāmaksā 1,5 rubļi, bet vēlāk - nedaudz vairāk kā 3 rubļi par šo pašu attālumu, tāpēc ceļošana pa maksas ceļu var kļūt par nepieejamu greznību.

Sistēma, kas nodēvēta par "Platon", ir kritizēta, jo tās darbība līdz šim ir bijusi ļoti nestabila, un pēc tam daudzi pārvadātāji, kuri godīgi maksāja tarifus, joprojām saņēma naudas sodus tehnisku kļūmju dēļ. Turklāt veidu, kā to var izdarīt, vēl nav pārāk daudz un tie ir diezgan neērti. Pretrunīgi vērtētā lieta ir tāda, ka pēc samaksas par noteiktu maršrutu to nevar mainīt. Īsāk sakot, sistēmai joprojām ir jāveic daudzas izmaiņas, lai tā kļūtu patiesi noderīga.

Attīstības perspektīvas

Pārsvarā varas iestādes runā par aktīvu jaunu trašu būvniecību 2018. gada FIFA Pasaules kausam. Turklāt laika gaitā tiek plānots, ka Krievijas maksas ceļi tiks iekļauti garajos starptautiskajos maršrutos, kas aptvers Rietumeiropas, NVS valstu galvaspilsētas un pēc tam dosies uz Irānu, Ķīnu un Indiju.

Nu, pilnīgi iespējams, ka ar pienācīgu kvalitāti un servisu, kā arī godīgu cenu politiku šie autobāni būs nopietni pieprasīti gan ārzemnieku vidū,un paši krievi.